“Mēs vairs negaidīsim…  Šīs vēl nav “asaru ceļa” beigas!”

Original in English by Peter d’Errico

Filips Dīrs

Foto no Akwesasne piezīmēm: Klaus Biegerts
Pilns foto: Vietējie delegāti, kas dodas uz ANO galveno mītni Ženēvā
102K GIF file …. 25K JPG file

 

Akwesasnes piezīmes, Vasara 1978 (4. –5. lpp.)

Mēs esam daļa no dabas. Mūsu degumi ir sarkani. Mūsu sejas daudzreiz tiek krāsotas sarkanas. Bet mēs pārstāvam Radītāju. Mēs dzirdam par Sarkanā varu. “Sarkanajai varai” ir daudz definīciju.

Dažreiz mēs Sarkano saucam par asinīm. Taču visām Cilvēku krāsām ir vienāda asins krāsa. Zivis ir dzīvas, tām arī ir asinis. Arī dzīvniekiem ir sarkanas asinis. Visiem ir sarkanas asinis. Bet ne visi ir radīti no Amerikas sarkanajiem māliem.

Indiāņu tauta ir vienīgā pirmatnējā Amerikas tauta. Mūsu saknes ir apraktas dziļi Amerikas augsnē. Mēs esam vienīgie cilvēki, kas turpinājuši piekopt vecāko reliģiju šajā valstī. Mēs esam cilvēki, kas vēl joprojām runā tajās valodas, ko mums piešķīris Radītājs. Mūsu reliģija ir izdzīvojusi, mūsu valodas ir izdzīvojušas.

Vēl ilgi pirms šo ēku (Galvaspilsētas) uzcelšanas mani senči runāja tajā valodā, kurā es šodien runāju. Un es ceru redzēt, ka mana indiāņu tauta turpina dzīvot vēl ilgi pēc šo ēku sabrukšanas! (aplausi).

Es redzu, ka nākotnē, iespējams, šī civilizācija jau tuvojas beigām. Šī iemesla dēļ mēs esam turpinājuši sekotsavu senču norādījumiem. Mēs esam vienīgie cilvēki, kas zina, kā izdzīvot šajā valstī. Mēs šeit esam pastāvējuši tūkstošiem gadu. Amerikas gudrākais cilvēks nezina un nevar noteikt mūsu izcelsmes laiku.

Šī ir mūsu dzimtene. Mēs neesam nākuši no citas valsts. Neatkarīgi no tā, cik miljoni un miljoni dolāru tiek iztērēti vienam indiānim, lai padarītu viņu par kādu citu, visi šie miljoni nav spējuši mainīt un padarīt indiāni par  Baltocilvēku. Mēs esam Rietumu puslodes pierādījums!

Mēs joprojām ejam cauri visām Amerikas Savienotajām Valstīm, lai iepazīstinātu jūs ar problēmām, ar kurām saskaramies. Lai gan mēs redzam daudzus līdzjutējus, ne indiāņus, kuri dalās ar mums un kuriem ir jūtas pret mums, un, iespējams, viņijūt žēlumu pret mums, bet kā indiānimman ir žēl viņu, ne-indiāni. Es redzu apjukumu viņu vidū. Šī sabiedrība ir apmulsusi. Es to redzu kā vērotājs.

Ja es būtu kopā ar šo sabiedrību, arī es būtu apjucis. Laika sākumā, kad viss tika radīts, mūsu senči tika radīti šajā pasaules daļā. Tāpēc uz šī pamata nav indiāņu, kas teiktu, ka mēs esam šķērsojuši Beringa šaurumu. Starp mums nav neviens indiānis, kurš teiks, ka mēs esam radušies no pērtiķiem.

Mēs vienmēr esam skatījušies uz sevi kā uz cilvēciskām būtnēm. Dažās iestādēs mums stāsta, ka cilvēks ir cēlies no pērtiķiem! Es dažkārt uzskatu, ka IR daži cilvēki, kas ir cēlušies no pērtiķiem! Tāpēc pēdējo divsimt gadu laikā ir daži cilvēki, kas nesaprot, kas ir indiānis. Tāpēc viņi nesaprot, par ko ir šie 11 likumu dokumenti.

Šie likumu dokumenti ietekmē cilvēkus. Mēs esam šīs zemes pirmatnējie cilvēki. Neviens mums nevar noteikt, kā šeit dzīvot! Neviens nav spējīgs vadīt mūsu dzīvi! Mēs visi īsā laikā esam aizmirsuši laiku, kad pirmie cilvēki piestāja mūsu krastos, viņiem nebija iespējas izdzīvot. Pat ceļotāji nevarēja izdzīvot. Indiāņi viņiem parādīja izdzīvošanas veidu. Mēs viņiem mācījām, kā šeit izdzīvot.

Mēs viņiem mācījām, kā auzēt kukurūzu. Kukurūza bija mūsu Dzīvības koks. Mēs viņiem parādījām, kāda ir dzīve Amerikā, un viņi izdzīvoja.

Pēc tam, nemaz tik daudzus gadus vēlāk, sveši aģenti nāca uz mūsu mājām un centās mums iestāstīt, kā apstrādāt zemi. Vēl mazliet vēlāk viņi sāka mums stāstīt, kā dzīvot. Viņi sāka mums stāstīt, ka mūsu reliģija ir nepareiza, mūsu dzīvesveids neesot labs. Tā nav vienošanās, kurai piekritām. Šis nav līgums, ko mēs pieņēmām ar ASV valdību vai kādu citu valsti.

Mēs vienojāmies, ka mēs paliksim kā neatkarīgas nācijas, ka mēs būsim neatkarīgi cilvēki. Tika saprasts, ka šie cilvēki, kas meklēja brīvību, var būt brīviunmums ir viena augsne, ar ko šeit dalīties. Mums bija pietiekami daudz vietas šiem cilvēkiem, jo mēs dzīvojām saskaņā ar izpratnes likumu. Likumu, ko ievērojam tūkstošiem gadu.

Mums bija nemainīga valdība. Mīlestības, miera un cieņas likumi, nekādi cilvēku pašizdomāti likumi tos neaizstās! Un šie ir likumi, pēc kuriem mēs vienmēr esam dzīvojuši.

Tā kā mēs dzīvojām pēc šiem likumiem, visas indiāņu durvis bija vaļā. Pa šīm durvīm ienāca Kristofers Kolumbs. Pa šīm durvīm ienāca ceļotāji, jo mēs dzīvojām, balstoties uz mīlestības un cieņas likumu pret visām cilvēciskajām būtnēm.

Bet laiki mainījās. Ienākuši mūsu mājās, viņi izmantoja šeit dzīvojošo tautu. Viņu neremdināmā alkatība – mēs to esam redzējuši. Daudzi no mūsu cilvēkiem ir gājuši bojā. Daudzi mūsu cilvēki tikanoslaktēti, jo ienācēji gribēja vairāk un vairāk zemes. Mēs devām viņiem zemi, slēdzot līgumus. Mēs devāmundevām, un šodien mums vairs nav ko dot!

Ne tikai zeme tika atņemta. Pat kultūru, pat reliģiju šie cilvēki ar saviem veidotajiem likumiem centās mūsu tautai atņemt. Bet mums izdevās izdzīvot. Mēs tik un tā turpinājām savu dzīvesveidu.

Cietuma mājas, cietumi šajā valstī ir ne vairāk kā četrsimt gadu veci. Pirms Kolumba ierašanās šeit dzīvoja vairāk nekā četrsimt cilšu, kuras runāja dažādās valodās, bija dažādi dzīvesveidi, bija dažādas reliģijas. Nevienā no šīm ciltīm nebija cietumi. Viņiem nebija cietuma sienas. Viņiem nebija patversmes garīgi slimajiem. Neviena valsts šodien nevar pastāvēt bez cietumiem un šīm patversmēm! Kāpēc mums nebija neviena cietuma? Kāpēc mums nebija patversmes garīgi slimajiem? Jo mēs dzīvojām pēc izpratnes likuma.

Mēs sapratām, kas unkāda ir dzīve. Līdz pat šai dienai mēs neesam apjukuši. Starp mūsu vecākiem, garīgajiem vadoņiem, medicīnas vīriem, klana mātēm, nav nekādu domstarpību. Mēs neesam tik apjukuši. Mēs nākam pie jums ar vienudomu. Mūsu reliģijā nav nesaskanības. Es nekad neesmu mēģinājis Lakotas iedzīvotājus pārvērst Muskogē dzīvesveidam.

Uz katra stūra ir pa baznīcai, katra no tām cenšas pārvērst un pārliecināt otru. Mēs neesam šeit nākuši ar tādu apjukumu. Mēs cienām viens otra reliģiju. Mēs cienām viens otra vīzijas. Tas ir mūsu vienīgais veids, kā pastāvēt šajā valstī – tā ir mūsu izdzīvošana. Tas ir mūsu spēks. Lai arī jūsu ir skaitliski vairāk, mūsu idejas pārvarēs šos skaitļus!

Apjukusi sabiedrība nevar pastāvēt mūžīgi. Pirmie cilvēki, kas šeit ieradās, bija apmaldījušies. Viņi vēl aizvien maldās! Mums ir jāiet, kad iededzas zaļā gaisma un jāapstājas pie sarkanās. Mēs esam norobežojušies no dabas undabiskā dzīvesveida tik tālu, ka valdība nesaprot indiāņu valodu.

Cilvēki šajā sabiedrībā ir aizgājuši tik tālu no realitātes, ka nesēdīsies zem viena koka, lai parunātu ar mums. Viņi nevēlas pat apsēstiessavā kabinetā, lai uzklausītu indiāni. Mēs to esam piedzīvojuši visu šo laiku, pat ne, lai uzklausītu savas mājās ofisā. Tie, kuri ieņem valdībasamatus, atsakās uzklausīt indiāņus, jo viņi ir tik tālu no šī dabiskā domāšanas veida. Viņi tikai skatās uz papīra lapāmunizpilda norādījumsno augstākajiem. Pat viņu prāti tiek kontrolēti. Viņi nevar pieņemt lēmumus paši par sevi.

Tagad mēs saprotam, ka likumu dokumenti, kas mūs ietekmē, ietekmē šeit dzīvojošās pamattautas. Nevis tos, kas cenšas kļūt par Holivudas indiāņiem, bet gan tos indiāņus, kas dzīvo rezervātos. Šie likumu dokumenti ietekmē viņus.

Šī nav pirmā reize, kad indiāņi nostaigājuši tik daudzas jūdzes. Kā jau teicu, esmu no Muskogī cilts, kas pazīstama arī kā Strautu cilts. Ja tu pētīsi savu vēsturi, manas senču mājas bija Džordžijā, un, kā ir gadījies, arī prezidents ir no turienes nācis. Viņš zina, kāpēc esmu šeit! (aplausi).

“Asaru ceļš” sākās gan Džordžijā, gan Alabamā, gan Floridā. Mēs domājām, ka tas beigsies Oklahomā, bet tur tas nebeidās. Tāpēc mans “asaru ceļš” turpinās. Katrai indiāņu ciltij ir savs “asaru ceļš”. Mēs vēlaizvien prātojam, kad tas beigsies. Es gribētu redzēt, kad pienāks laiks, kad mēs varēsim dzīvot kā cilvēki un varēsim kaut kur apmesties, lai sāktu risināt savas problēmas.

Mēs nekad neko neesam teikuši par Ženēvas konferenci šeit, Amerikas Savienotajās Valstīs. Prese par to skaļi nerunāja. Kāpēc? Tur tika uzrādīti dokumenti, kas jums bija kaitīgi! Tas bija apkaunojums šai valstij! Kāpēc Amerikas pamatiedzīvotājiem ir jādodas uz citu valsti, lai meklētu cilvēktiesības?

Šodien arī mūs interesē cilvēktiesības, tāpat kā Berlīnes iedzīvotājus. Cik daudz tiesību ir indiānim? Ja šeit ir kāds, kas nav indiānis, neskaties uz mani kā uzdiskriminētu cilvēku. Paskaties uz sevi. Mana tauta maninekad nav diskriminējusi. Bet es domāju, ka Baltais cilvēks ir ticis visvairāk diskriminēts, jo viņu diskriminē viņa paša tauta. Es to iemācījosno Votergeitas!

Patiesība! Mēs ticam patiesībai, un ne faktiem, kurai seko šī sabiedrība. Mēs ticam patiesībai. Daudzreiz jūs vēlaties zināt, cik daudz cilvēku es pārstāvu. Es pārstāvu patiesību. Un es pārstāvu savas tautas nākamās paaudzes.

Tas man liek aizdomāties. Ja indiāņus visus šos gadus var iepļaukāt un izdzīt no viņu mājvietām, kuri tad būs nākamie indiāņi? Pirms dažiem gadiem Melnie cilvēki cīnījās par savām tiesībām. Viņi redzēja uzkārtās zīmes daudzos štatos. Uz durvīm tika rakstīts: ” KRĀSAINAJIEM NEIENĀKT”.Šādas zīmes mēs vairs neredzam. Bet viņiem par to bija jācīnāsun viņi cīnijās.

Šodien mēs redzam citas zīmes, kurām nav nekāda sakara ar tavu ādas krāsu. Mēs tās redzam atkal un atkal. Šo es izmantoju tikai kā piemēru — es nesaku, ka tas ir labi vai slikti. Taču uz tām durvīm, bez jebkādas citas izkārtnes, tomēr ir zīme, kas vēsta: “Bez krekla, bez kurpēm, bez pakalpojuma.”(smiekli)

Tā vairs neko nesaka par tavu ādas krāsu. Bet nākotnē tu droši vien būsi nākamais indiānis. Jatu nebūsi uzmanīgs, tu vari kļūt par nākamo indiāni. Pēc brīža mēs dosimies uz šīm vietām un uz durvīm lasīsim zīmi, kas vēsta: “Visi cilvēki ar ūsām paliek ārā!”

Nākotnē būs kāds cits, kas cietīs. Arī viņš kādu dienu pamodīsies un uzzinās, ka viņam nav tiesību. Arī viņš uzzinās, ka nav brīvs cilvēks. Tā ir kā mākoņu ēna, kas nāk pār mums. Šodien to varam redzēt kā ēnu. Un esmu pārliecināts, ka mani bērni nodzīvos pietiekami ilgi, lai redzētu, kā brīvība tiks atņemta visiem cilvēkiem. Tas jau notiek.

Tu runā par to, ka indiāņi tiek diskriminēti. Nedomā, ka tā ir tikai indiāņu problēma. Tev labāk vajag pamosties. Tev labāk vajag noskaidrot, kur tu stāvi kā brīvs cilvēks!

Mēs atkal nākam šeit, lai izglītotu Amerikas iedzīvotājus par to, kas notiek šajā valstī. Indiāņu pašreizējās ikdienas problēmas vēl nav tikušas apskatītas. Ir pienācis laiks, lai amerikāņu cilvēki tiktu izglītoti pienācīgā veidā. Pamatiedzīvotāji, ko jūs šodien redzat. Neatkarīgi no tā, cik daudz manu brāļu ir ieslodzīti, lai cik daudz no viņiem ir devušies uz kapiem. Tu vari mani kādu dienu apklusināt ar lodi. Tu vari mani kādu dienu ielikt aiz restēm. Bet tas neapturēs un neiznīdēs manu senču reliģiju!

Indiāņu tautas kustība turpinās un turpināsies. Mēs esam padarīti neiznīcināmi! Šodien manas tautas jaunākā paaudze izceļas ar lepnumu par indiāņu tautu. Mēs vairs nestāvēsim un neskatīsimies, kā šie likumu dokumenti iznīcina mūsu dzīves. Mums tie nav vajadzīgi. Mēs turpināsim ceļu! Šis vēl nav “asaru ceļa” gals!

Mēs turpināsim iet, iet un iet līdz iegūsim brīvību visiem šīs valsts pamatiedzīvotājiem! Un es vēlos jums atgādināt, ka pat tad, ja jūs neesat neesat indiānis, jūs varat mums pievienoties. Uz spēles ir likta mūsu un tava dzīve. No tā ir atkarīga mūsu un tava izdzīvošana. Kādreiz baznīcas mums teica, ka mums ir tikai viens ceļš. Bet tagad es skatos uz šo baznīcu sadrumastalotību. Tās kļūst mazākas. Kāpēc jūsu bērni vairs vevēlas iet uz baznīcu? Kāpēc tā uzņēmēja dēls vairs nevēlas doties uz baznīcu? Viņam labāk patīk doties pārgājienos. Viņam labāk patīk skraidīt apkārt bez krekla! Ko tas nozīmē? Tas nozīmē tikai to, ka vienīgā brīvība, kas mūsu jauniešiem ir, ir staigāt apkārt ar basām kājām, jo tas ir patīkami. Un nekas nespēs to aizstāt, lai dzīvē būtu ērta un apmierināta! Un tāpēc mēs esam šeit! HO!

  • Šī raksta autortiesības pieder Akwesasne Notes, Mohawk Nation, via Rooseveltown, NY, USA
  • Materiāls saistīts, iekļaujot “Geneva, 1977: A Report on the Hemispheric Movement of Indigenous Peoples,” ticis izdots Akwesasne Notes in Basic Call to Consciousness [Revised edition, 1991: Book Publishing Co., PO Box 99, Summertown, TN 38483 USA (ISBN: 091399023X)]
  • “A Conversation with Phillip Deere” videoierakstu sagatavoja Wampanoag Sovereignty Conference in Mashpee, Massachusetts, 1979, is available at the University of Massachusetts/Amherst Library [Call Number V1340].
  • “A Conversation with Phillip Deere” (2005) pieejams apskatei arī YouTube.